Cilvēki, kuriem ir brīvi naudas līdzekļi un kuri vēlas tos investēt, šādi gūstot peļņu, var izvēlēties, kāda veida ieguldījumu veikt – ieguldījumi, kuriem ir augsts riska līmenis, vai arī ieguldījumu ar zemu riska pakāpi. Valsts obligācijas ir viens no ieguldījumu veidiem, kuros pastāv mazs risks investoriem, ka to ieguldītā nauda var tikt zaudēta.
Valsts obligācijas ir vērstpapīri, kuri apliecina, ka obligāciju emitents jeb valsts valdība ir parādā šo obligāciju turētājam jeb cilvēkam, kas iegādājies valsts obligācijas. Tas ir naudas ieguldījums uz vairākiem gadiem līdz brīdim, kad obligācija tiek dzēsta. Kad pienākušas termiņa beigas, tad emitents atmaksā obligāciju nominālvērtību jeb to cenu, kuru sākumā obligāciju turētājs ir samaksājis. Līdz dzēšanas laikam emitentam ir jāmaksā obligāciju turētājam procenti. Procentu maksājumi tiek saukti arī par kuponiem. Valsts obligācijām ir zems risks, jo emitenti apņemas regulāri veikt procentu maksājumus, kā arī obligāciju dzēšanas dienā atmaksāt valsts obligāciju nominālvērtību. Turklāt kuponu vērtība ir iepriekš noteikta, līdz ar to vērtspapīru tirgus svārstības to praktiski neietekmē.
Tomēr atšķirībā no citiem ieguldījumu veidiem peļņa, ko obligāciju turētājs var saņemt, ir salīdzinoši zemāka tieši zemā riska dēļ. Protams, iegādājoties vairāk valsts obligāciju, respektīvi, ieguldot vairāk naudas, kuponu veidotā naudas summa arī palielinās. Līdz ar to peļņas lielums ir atkarīgs no ieguldītās summas apjoma.
Obligāciju turētājam ir tiesības arī savas valsts obligācijas pārdot ātrāk nekā tas atrunāts tās iegādājoties. Taču šādā gadījumā ir jārēķinās, ka obligāciju cena tirgū var būt zemāka nekā tad, kad valsts obligācijas tiek iegādātas. Tas nozīmē, ka obligāciju nominālvērtība ir kritusies. Taču var arī gadīties, ka obligācijas ir iespējams pārdot izdevīgāk – par lielāku cenu nekā sākumā.
Valsts obligācijām kā ieguldījumu veidam ir vairākas priekšrocības. Pirmkārt, tām obligācijām, kas pieder pie Eiropas Ekonomiskās zonas, netiek piemēroti iedzīvotāju ienākumu nodokļi. Otrkārt, tās garantē stabilu ienesīgumu – jau iegādājoties valsts obligācijas cilvēks var zināt, kāda būs ienākumu summa obligāciju dzēšanas dienā. Protams, ja vien obligācijas netiek pārdotas vērtspapīru tirgū pirms sākotnējā termiņa beigām. Treškārt, zemais risks gūt zaudējumus – emitents garantē, ka dzēšanas dienā tiks atmaksāta obligāciju nominālvērtība, kā arī līdz tam tiks maksāti procenti. Ceturtkārt, iespēja obligācijas pārdot ātrāk. Citos ieguldījumu veidos šāda iespēja netiek dota vai arī tas rada investoram zaudējumus.
Tomēr, lai gan liekas, ka valsts obligāciju turēšana ir drošs veids, kā ar ieguldīto naudu vēl nopelnīt, tomēr pastāv arī vairāki riska faktori. Viens no riskiem ir emitenta kredītrisks. Tā kā visas finansiālās saistības ir ar emitentu jeb valsts valdību, tad, ja samazinās emitenta maksātspēja, tad var būt risks, ka daļēji vai arī pilnībā var tikt neatmaksāti kuponi. Tāpat arī šādā gadījumā obligāciju turētājs var dzēšanas dienā nesaņemt iegādāto valsts obligāciju nominālvērtību. Ne starpniekbanka, kas šo darījumu palīdz veikt, ne Latvijas valdība, ja vien tās nav Latvijas valsts obligācijas, emitentam piesakot maksātnespēju, obligāciju turētājam zaudējumus nesedz. Tā kā tomēr arī šādā ieguldījumu veidā pastāv iespēja ieguldīto naudu vairs atpakaļ nesaņemt. Investējot vienmēr pastāv risks gūt zaudējumus, tomēr jāņem vērā, ka valsts obligācijām riska līmenis ir daudz zemāks.
Otrs riska veids ir likviditātes risks. Tas ir atkarīgs tieši no obligāciju turētāja – ja viņš vēlas pārdot savas iegādātās obligācijas pirms dzēšanas datuma, tad tās iespējams pārdot par konkrētā brīža tirgus cenu. Ja tā ir zemāka par to cenu, kas bija, kad obligācijas tika iegādātas, tad par naudas zaudējumu ir atbildīgs pats obligāciju turētājs. Obligāciju pārdošana pirms noteiktā dzēšanas datuma ir cilvēka brīva izvēle.
Trešais risks ir valūtu risks. Viens no obligāciju veidiem piedāvā iespēju ieguldīt naudu valūtā. Cilvēks var ieguldīt naudu valūtā, kas ir citādāka no personas ienākumu un izdevumu valūtas. Ja tirgus izmaiņās valūtas vērtība krītas, tad arī pastāv iespēja, ka samazināsies ieguldījuma vērtība.
Obligāciju procentu līmenis nav tik augsts, kā tās var būt citiem vērtspapīriem. Tas variē ap 5% robežu – atkarībā no situācijas var būs gan mazāks, gan lielāks. Jo lielāks ir procentu līmenis, jo vairāk naudas cilvēks saņem papildus.
Lai gan valsts obligāciju iegāde var procentuāli radīt mazāku zaudējumu iespēju, tomēr jebkurš ieguldījums nav 100% drošs. Taču valsts obligācijas noteikti tās stabilitātes dēļ ir drošāks peļņas veids nekā akcijas, kuru cenas svārstās ļoti bieži. Investoram vienmēr ir jāapzinās visas riska iespējas, kā arī noteikti jāizpēta, cik droši ir iegādāties konkrētās obligācijas.
